Rūdolf Dīzelis un viņa izgudrojums

Mūsdienās iebraucot jebkurā benzīntankā ir pieejamas 2 galvenās degvielas, kas ir benzīns un dīzelis, un šodien apskatīsim tieši dīzeli un to, kā Rudolfs Dīzelis izgudroja šo ierīci un ko viņš gribēja ar to sasniegt.

Rudolfs Dīzelis bija Vācu izcelsmes inženieris un izgudrotājs, kas dzima 1858. gadā, kas piedzima Teodoram un Elisei Dīzeļiem. Rudolfs jau savos tīņu gados saprata, ka viņš vēlas būt inženieris un jau 14 gadu vecumā viņš saviem vecākiem paziņoja, ka pēc pamatizglītības iegūšanas vēlas iestāties kādā no inženierzinātņu skolām. Savas inženiera gaitas Dīzelis uzsāka Minehē, kur viņš strādāja pie Carla Von Lindes, gan kā izgudrotājs un inženieris Lindes rūpnīcā, kas veidoja saldētavas, gan arī paralēli lēnām veidojot dizainu savam dīzeļa motoram. Viņš bija apsēst ar efektivitātes problēmu, jo zinot termodinamiku viņš saprata, ka tvaika dzinēju efektivitāte ir zem 10% no teorētiskās iespējamās efektivitātes, tāpēc viņš nemitīgi centās izdomāt, kā varētu uzlabot dzinēju efektivitāti un ar Lindes palīdzību finansēja savus eksperimentus. Dīzelis eksperimentēja vairāk nekā 10 gadus, līdz veidot uzdūrās idejai par augstas efektivitātes iekšdedzes dzinēju, kura teorētiskā efektivitāte bija pat līdz 50% enerģijas pārveidei darbā no gandrīz jebkuras degvielas. Dīzelis saprata, ka viņa idejai ir liels potenciāls un ātri vien patentēja to, tādā veidā tuvāko gadu laikā iegūstot lielu bagātību no šī Dīzeļa dzinēja pārdošanas.

Dīzeļa dzinējs atšķirībā no benzīna dzinēja ir spējīgs darboties pat uz vienkāršu augu eļļu, jo dzinēja darbības princips ir vienkāršāks nekā ierastajam benzīna iekšdedzes dzinējam. Dīzeļa dzinējs neizmanto dzirksteli, lai aizdedzinātu degvielu bet gan saspiež gaisu līdz tas ir tik karsts, ka iesmidzinot tajā degvielu kopējais maisījums sadeg pats no sevis, tādā veidā radot daudz lielāku efektivitāti un mazākus zudumus. Dīzeļa dzinēji teorētiski ir spējīgi līdz pat 75% efektivitātei, bet praktiski tie reti kad pārsniedz 50% efektivitāti, bet tik un tā šāda efektivitāte ir daudz lielāka, kā tas ir benzīna iekšdedzes dzinējos, kur efektivitāte ir no 20-40%.

Dīzeļa dzinēji mūsdienās atgūst popularitāti, jo naftas cenām kāpjot cilvēki aizvien vairāk sāka atkal domāt par atjaunojamo resursu izmantošanu, un biodīzelis, jeb vienkārša augu eļļa ir tā, ko mēs paši varam uzaudzēt savos laukos, un, ja ar to ir iespējams darbināt automašīnu, tad kāpēc gan ir jāpērk dārga degviela un tādā veidā jātērē nauda? Protams, ja mēs visi sāktu braukt tikai ar biodegvielām, tad ātri vien mums beigtos ēdienam paredzētie lauki, jo biodīzeli iegūst no rapšiem un citiem augiem, ko parasti izmanto ēdiena gatavošanai priekš cilvēkiem, gan ēdināšanai mājlopiem, kas būtībā arī ir ēdiena audzēšana priekš cilvēkiem. Tieši tāpēc ir jāpadomā, kā vēl mēs varētu radīt biodīzeli, un ir daudz un dažādu ierosinājumu, kā, piemēram audzēt augus tuksnesī, audzēt aļģes un apt planktonus, lai tos tālāk varētu pārveidot par degvielu, ko cilvēce varētu izmantot.

Dīzelis pamat’ir zinām tikai ar šo vienu izgudrojumu, un, interesanti būtu zināt, ko šis cilvēk vēl būtu sasniedzis, ja viņam nebūtu uznākusi depresija no tā, ka viņa ģimene bija iztērējusi burtiski visu savu naudu, iespējams viņš nebūtu izdarījis pašnāvību un izgudrojis vēl jaunas un inovatīvas lietas.