Degvielas veidi

Benzīns
Benzīns ir šķidrums, kas normālos apstākļos ir gaistošs un viegli uzliesmojošs. Benzīnu, izmantojot destilāciju vai krekingu, iegūst no jēlnaftas. Benzīns galvenokārt tiek pielietots kā degviela iekšdedzes dzinējos. Benzīns ir komplekss maisījums – tas sastāv no vairākiem simtiem dažādu ogļūdeņražu, no kuriem vairums ir piesātinātie ogļūdeņraži. Benzīnam tiek noteikts oktānskaitlis, kas var būt 95, 98 un citi, un kas raksturo vielas saspiešanas robežu, pirms tā spontāni aizdegas.

Dīzelis
Dīzelis ir degviela, ar kuru iespējams iedarbināt dīzeļdzinēju un gāzturbīnas. Dīzeļdegviela nereti tiek saukta arī par solāreļļu. Dīzeļdegviela sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma – apmēram 75% veido alkāni, bet 25% veido aromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, naftalīns. Dīzeļdegvielas kvalitāti var raksturot ar cetānskaitli.

Autogāze
Autogāze ir ekoloģiski tīra ogļūdeņraža degviela, kas tiek pielietota iekšdedzes benzīna dzinēju darbināšanai. Autogāze tiek iepildīta speciālās gāzes iekārtās, kas sniedz iespēju automašīnu darbināt gan ar gāzi, gan ar benzīnu, vienkārši pārslēdzoties no viena režīma uz otru. Kad autogāze beidzas, pārslēgšanās uz benzīna režīmu notiek automātiski. Autogāze ir lētākā, Latvijā pieejamā degviela.

Biodegviela
Biodegviela ir degviela, kas tiek iegūta no atjaunojamiem resursiem, piemēram, biomasas, augu eļļas, kā arī sadzīves un rūpniecības atkritumiem. Biodegviela ir neitrāla attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijām, kas rodas, sadedzinot degvielu. Biodegviela visbiežāk tiek izmantota kā piedeva degvielas, kas radīta uz naftas bāzes, tādējādi samazinot kaitīgo gāzu emisijas.

Biodīzelis tiek iegūts augu eļļu un citu tauku apstrādes rezultātā. Biodīzeli izmanto gan tīrā veidā, gan kā piedevu uz naftas bāzes ražotai degvielai. Biodīzelis nodrošina labāku eļļošanu, labāk sadeg, nesatur sēru, kā arī samazina kaitīgo izmešu daudzumu. Biodīzelis ir piemērots transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar dīzeļmotoru.

Biogāze ir oglekļa un metāna maisījums, kas tiek iegūts bez skābekļa vidē, sadaloties tādām organiskajām vielām kā, piemēram, sadzīves atkritumi, bioloģiskie atkritumi un notekūdeņi, bet tāpat to iespējams iegūt arī purvos un kūdras purvos – galvenais, lai konkrētās vielas bioloģiski sadalītos, izdalot gāzes. Biogāzi visbiežāk pielieto apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, bet to var izmantot arī automašīnās, kas aprīkotas ar atbilstošām degvielas tvertnēm un dzinējiem.

Elektrība
Elektrība tiek pielietota, lai darbinātu elektriskos un elektrohibrīdu transportlīdzekļus tieši no elektrotīkla. Lielākā elektrības priekšrocība ir tā, ka elektromobiļi nerada izplūdes emisijas. Lielākais elektromobiļu trūkums ir ilgais akumulatora uzlādes laiks, kas prasa vismaz stundu, tāpēc tie ir vairāk piemēroti mazu distanču mērošanai, kā arī akumulatora nolietošanās un uzkrāšanas spējas zaudēšana laika gaitā.

Spirta bāzes degviela
Etanols, nereti saukts arī par bioetanolu, tiek iegūts fermentācijas procesā, kurā tiek pielietoti biomasas materiāli jeb bioloģiskie atkritumi. Etanolu var izmantot iekšdedzes dzinējos kā tīrā veidā, tā arī kā fosilās degvielas piedevu. Etanolu var izmantot tikai speciālos transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar pielāgojamiem degvielas dzinējiem – Flexible Fuel Vehicle. Šo dzinēju degvielas sensors atpazīst degvielas maisījuma sastāvu, automātiski piemērojot degvielas oksidēšanās punktu, kā arī tā detaļas ir izgatavotas no īpaši cietiem, izturīgiem un nerūsējošiem metāliem.

Ūdeņradis
Ūdeņradi pielieto gan kā piedevu uz naftas bāzes ražotai degvielai iekšdedzes dzinējos, gan kā enerģijas nesēju, kas nepieciešamības gadījumā ar degvielas šūnu tiek pārvērsts elektrībā, tāpēc tas tiek pielietots arī elektromobiļu darbināšanai. Ūdeņradis tiek ražots, izmantojot, piemēram, saules vai vēja enerģiju, kas tiek pielietoti kā enerģijas avoti ūdens sadalīšanai elektrolīzes procesā.